Developer mode enabled

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Jelgavas bērnunama audzēkņi sāk atsaukt liecības par vardarbību

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atvērtā gāzes tirgus labumi – vispirms komersantiem, bet nākotnē gāze plītiņām kopā ar TV

Nila Ušakova līderpozīcijas vēlēšanās mazāk stabilas nekā pirms četriem gadiem

Ušakova līderpozīcijas vēlēšanās mazāk stabilas nekā pirms četriem gadiem

Nila Ušakova ("Saskaņa") Rīgas mēra krēsls šajās vēlēšanās nav tik stabils kā pirms četriem gadiem, uzskata vairums aptaujāto ekspertu. Tikmēr valdības partijas startēt Rīgā sūtījušas ne tos atpazīstamākos politiķus, taču jaunpienācēji Rīgas mēra amatam nominējuši savus labākos spēkus.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas notika 2013.gadā. Tieši tad pirmo reizi "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" izlēma startēt ar vienotu sarakstu. Tas bija pareizs lēmums, jo abu partiju kopīgais saraksts ieguva 58% balsu, kas ļāva domē iegūt stabilu pārsvaru – 39 vietas no 60.

Domē toreiz iekļuva vēl divas partijas – Nacionālā apvienība un "Vienotība", kas visus šos gadus bijušas opozīcijā. Pārējiem toreiz 5% robežu neizdevās pārvarēt.

Šogad situācija ir krietni citādāka. Uz reālu iekļūšanu domē pretendē lielāks partiju skaits. Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas atkal Rīgā startēs vienā sarakstā. Partiju apvienība tagad ir Latvijas vadošais politiskais spēks, kas vada valdību. Tāpat domē visdrīzāk iekļūs populārais Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" veidotā saraksta. Izredzes iekļūt domē ir arī Jaunajai konservatīvajai partijai un "KPV LV", kuras sarakstā Rīgā gan nebūs partijas līdera Artusa Kaimiņa.

Ne tik drošas pozīcijas?

Pēdējo reizi sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS vēlētājus Rīgā aptaujāja februārī pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Tad no Ušakova „gāzējiem” vislielākais atbalsts bija Nacionālajai apvienībai, par kuru gatavi bija balsot gan tikai 7,8% balsstiesīgo rīdzinieku. "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" rezultāts bija daudz labāks - par esošajiem Rīgas saimniekiem savas balsis gatavi atdot bija 43% vēlētāju.

"Tad, kad taisa aptaujas, tur vienmēr ir pozīcija, kur cilvēki saka, ka neesam izlēmuši, ir arī tādi, kas saka, ka nepiedalīsies vēlēšanās. Ja mēs mēģinām skatīties, ko tie 43% nozīmētu iespējamo vēlēšanu iznākumā, tie patiesībā nozīmētu viņiem absolūtu uzvaru. Tie būtu apmēram 57% no visu balsstiesīgo balsīm," norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Kaktiņš atminas, ka SKDS tādu pašu aptauju veica arī pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013.gada februārī, un tad rezultāti "Saskaņas centram" un "Gods kalpot Rīgai" bijuši ļoti līdzīgi tiem, kādi tie ir šogad. "Kas mūs vedina domāt, ka vismaz līdz februārim plus/mīnus ir atkārtojušies tie scenāriji, kādi tie bija pirms iepriekšējām vēlēšanām. Mēs zinām, ar ko tās vēlēšanas beidzās - "Saskaņa" ļoti pārliecinoši uzvarēja un koalīcijas partneris nebija vajadzīgs," saka SKDS direktors.

Savukārt pētījumu aģentūras „Latvijas fakti” pirms četriem gadiem martā publicētā aptauja rādīja, ka par Ušakova un Andra Amerika tandēmu Rīgā bija gatavi balsot 53% vēlētāju, kas ir krietni vairāk nekā šobrīd rāda SKDS aptauja. Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka šoreiz "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" izredzes iegūt vairākumu Rīgas domē ir krietni mazākas nekā pirms četriem gadiem. Viņaprāt, šie politiskie spēki varētu saņemt aptuveni 50% balsu.

"Diezgan reāli, manuprāt, ka varētu izveidoties situācija pusi uz pusi. "Gods kalpot Rīgai" un "Saskaņai", ja viņi dabū mazāk par 50%, tad tā jau ir problēma.

Tas viņiem ir zaudējums, kas, protams, varētu nozīmēt arī tālāk atbalsta zaudējumu uz priekšu, bet tas jau ir nākamais jautājums," norāda Rozenvalds.

Arī politologs Ivars Ījabs uzskata, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, Ušakova līderpozīcijas nav tik stabilas. Ījabs stāsta, ka krievvalodīgos vēlētājus lielā mērā "Saskaņai" ir izdevies konsolidēt, taču daļa latviešu, kas iepriekš Ušakovu atbalstījuši, varētu Rīgas mēru vērtēt piesardzīgāk. 2013.gadā Ukrainā vēl nebija sākušies nemieri un Krievija vēl nebija okupējusi Krimu. Krievijas agresija ietekmēja vēlētājus Latvijā, tādēļ arī Ušakovs šajās vēlēšanās nevar atslābt.

"Es viņa vietā noteikti nesēdētu, rokas klēpī salicis, jo, ja jūs paraugāties uz pēdējo nedēļu reitingiem, tad viņiem ir drīzāk krītoša tendence. "Saskaņai" tas nav īpaši liels kritums, bet tas nav pašsaprotami, ka tie atgriezīsies. Viņiem nepietiek ar 28 mandātiem [Rīgas domē], viņiem vajag pāri par 30 pārvilkt, un tas varētu izrādīties nemaz ne tik vienkārši.

Ja pārējie, maziņie spēlētāji, kaut kādā savā nišā tomēr sapūš vaigus un gribot negribot pārvelkas pāri tiem 5%, tad var sanākt tā, ka "Saskaņa" saņem mazāk par 30 mandātiem, un tas, protams, ir liktenīgi," saka Ījabs.

Cīņas imitācija?

Tomēr Ījabs uzskata, ka Ušakova konkurenti vēlēšanās no valdību veidojošajām partijām – Zaļo un zemnieku savienības, "Vienotības" un Nacionālās apvienības – nemaz neplāno pārņemt varu Rīgā.

Par to liecinot tas, ka izvirzītie kandidāti nav partiju atpazīstamākie politiķi. No "Vienotības" uz Rīgas mēra amatu nekandidē neviens no ministriem vai pat partijas valdes, bet gan deputāts Vilnis Ķirsis. Zaļo un zemnieku savienība pieteikusi apvienības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi, kurš arī nav starp partiju atpazīstamākajiem cilvēkiem.

Tikmēr Nacionālā apvienība atkal izvirzījusi saraksta priekšgalā Baibu Broku, kas šobrīd samērā klusi strādā Rīgas domes opozīcijā un Rīgas brīvostas valdē. Turklāt kopš iepriekšējām vēlēšanām Broka saņēmusi atteikumu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, kas lika pamest tieslietu ministres amatu.

Visi koalīcijas partiju mēra amata kandidāti Rīgā startēja arī iepriekšējās vēlēšanās. Tiesa, Vilnis Ķirsis toreiz bija Reformu partijas sarakstā, kas domē neiekļuva.

Politologs Jānis Ikstens Latvijas Radio jau janvāra beigās pauda viedokli, ka Rīgā koalīcijas partijas tikai imitē cīņu. Ikstens to nosauca par politisko partiju karteli – „Saskaņa” valda Rīgā, taču labējās partijas pieskata nacionālo līmeni.

Arī bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa iekļaušana ZZS sarakstā Rīgā Ikstena domas par cīņas imitāciju nemaina: "Man šķiet, ka tas tikai vēl vairāk nostiprina šo sajūtu par karteli, jo viens no iemesliem, kāpēc es tā teicu, ir tas, ka lielākie politiskie spēki izvirza jau iepriekšējos mēra kandidātus. Mēs jau apmēram zinām, kā šie mēra kandidāti ir startējuši iepriekš. Kāds ir vēlētāju vērtējums. Andris Bērziņš ir viens no tiem. [..] Es teiktu, diez vai tā būtu bijušajam prezidentam piemērota platforma."

Ikstena viedoklim par politisko partiju karteļa veidošanos piekrīt arī Ivars Ījabs. Viņš uzskata, ka Latvijā notikusi varas dalīšana.

Latviskās partijas, kas vada valdību, nav gatavas ieguldīt resursus cīņai par varu Rīgā, uzskata Ījabs.

"Ja viņiem atnestu Rīgas atslēgas uz šķīvīša ar zilu maliņu, tad viņi būtu ārkārtīgi, ārkārtīgi priecīgi un ārkārtīgi ieinteresēti to Rīgu pārvaldīt. Cits jautājums, ka viņi nav gatavi iet par to tādā atklātā, frontālā cīņā, izvirzot savus labākos kandidātus un patiešām rādot, kas viņiem ir iekšā. Viņi grib vienkārši pieklājīgi nostartēt, varbūt paveicas pēkšņi. Drīzāk tas ir tā, ka viņi baidās investēt pārāk daudz, jo ir ļoti liels risks tās investīcijas zaudēt," komentē politologs.

Liek lietā visus savus spēkus

Ušakova konkurenti vēlēšanās gan nebūs tikai valdības partijas. SKDS februāra aptaujā par Latvijas Reģionu apvienības un “Latvijas attīstībai” sarakstu ar Mārtiņu Bondaru priekšgalā balsot bija gatavi 6,1% vēlētāju Rīgā. Salīdzinājumam – par “Vienotību” bija gatavi balsot 5,4%, savukārt par ZZS – 5%.

Sociologu Arni Kaktiņu salīdzinoši augstais atbalsts Bondaram nepārsteidz: “Paskatāmies, cik viņš ir aktīvs, cik viņš ir enerģisks, ko viņš dara, kā viņš dara. Varētu sagaidīt, ka tur kaut kādai popularitātei un vilkmei ir jābūt. Aptaujas saka, jā, tur tiešām kaut kas ir. Bet atkal, ir svarīgi to visu ielikt perspektīvā. Jā, mēs redzam, ja skatāmies to februāri, viņam ir mazliet vairāk nekā “Vienotībai”, bet, ko mēs salīdzinām – 6,1% un 5,4%. Tie patiesībā ir ļoti mazi skaitļi.”

Politologs Ivars Ījabs pieļauj, ka Bondaram Rīgas dome ir politiskās karjeras ceļā viens no pakāpieniem uz kaut ko citu. Visdrīzāk, uz 2018.gada 13.Saeimas vēlēšanām. Tomēr atšķirībā no koalīcijas partijām Latvijas Reģionu apvienība vēlēšanās izvirzījusi savu atpazīstamāko kandidātu.

Galvenos spēkus liek lietā arī Jaunā konservatīvā partija. Tā pieteikusi veselus trīs Rīgas mēra amata kandidātus – Jāni Bordānu, Jutu Strīķi un Juri Jurašu. Politologs Juris Rozenvalds gan ir pārliecināts, ka īstais līderis sarakstā ir Strīķe.

Viņaprāt, partijas solījums cīnīties pret korupciju varētu gūt atbalstu vēlēšanās, tomēr balsis visdrīzāk tiks atņemtas “Vienotībai”, nevis Ušakovam. “Pirmkārt, pati tēma ir atraktīva un interesanta rīdziniekiem – korupcija vispār. Bet šeit ir jāņem vērā viena nianse, ka Latvijas iedzīvotāji, no vienas puses, ir krasi negatīvi noskaņoti pret korupciju. Bet situācijās, kad ņem un arī dalās, tad tā attieksme kļūst stipri maigāka,” saka Rozenvalds.

Tieši korupciju un naudas izšķērdēšanu Nila Ušakova konkurenti visbiežāk pārmet esošajai domes vadībai. Tāpat gandrīz visas partijas sola samazināt vai vismaz pārskatīt sabiedriskā transporta biļešu cenu.

Necīnās par krievvalodīgo balsīm?

Sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kurš, pēc paša vārdiem, šoreiz nevienam politiskajam spēkam Rīgas pašvaldību vēlēšanās kampaņu neveido, stāsta, ka aktīvākais aģitācijas periods vēl tikai sāksies. Televīzijā politiskās reklāmas būs aizliegtas no 4.maija, un politiķi vairāk izmantos drukātos materiālus un tikšanos ar vēlētājiem.

Reklāmas televīzijā partijas izmanto retāk nekā iepriekš, jo tās ir pārāk dārgas, stāsta Rajevskis. Tādēļ lielāku nozīmi ieguvuši sociālie tīkli internetā. Ņemot vērā kampaņas līdz šim, Rajevskis secinājis, ka Ušakova konkurenti izvēlējušies cīnīties tikai par latviešu vēlētājiem:

“Neizskatās, ka kāds vispār ir sasprindzis par krievu valodā runājošajiem, jo ir apriori nolikts, ka tie balsos par Nilu – viņiem izvēles iespējas nav.

Par viņiem aizmirsuši arī tīri taktisku apstākļu dēļ, ka viņus ir ļoti grūti aizsniegt Latvijā. Tie krievu valodā runājošie mediji ir tādi, kādi viņi ir. Diezgan kontrolēti. Līdz ar to visa kampaņa ir orientēta uz šo svārstīgo latviešu vēlētāju daļu.”

Tikmēr Ušakovs gandrīz tikai koncentrējoties uz krievu vēlētājiem, novērojis Rajevskis. Viņaprāt, tas nav pareizs solis, jo tikai krievu balsis “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” nenodrošinās vairākumu domē.

Runājot par politiķu solījumiem, Rajevskis uzskata, ka tie ir pārāk vispārīgi. Īpaši par to viņš kritizē “Vienotību” un Nacionālo apvienību, kurām kā Rīgas domes opozīcijas partijām vajadzētu būt krietnai bagāžai konkrētu ideju, ko Rīgā uzlabot: “Drusku brīnos, ko viņi ir darījuši tajās frakcijās opozīcijā. Ja tu strādā pašvaldībā, tev ir jāspēj daudz konkrētāk un precīzāk identificēt problēmas, zināt problēmu ielas, problēmu krustojumus, problēmu rajonus, apkaimes un tā tālāk, ka tu vari daudz precīzāk komunicēt ar vēlētāju. Tā iztrūkst, un to mēs arī redzam kampaņās.”

Skandāli un lentīšu griešanas

Vēl asāk labējās partijas kritizē reklāmists Ēriks Stendzenieks, kuram arī ir plaša pieredze politisko kampaņu veidošanā, taču šoreiz Rīgā viņam klientu neesot. Stendzenieks stāsta, ka Ušakovs cilvēkiem patīk, jo viņš labi prot komunicēt un spēj uzrunāt cilvēku neracionālo pusi.

Arī viņš uzskata, ka Ušakova pretinieki ieliek pārāk maz pūļu, lai nopietni konkurētu par varu Rīgā: “Tev ir jāiespringst vismaz tikpat daudz, cik Rīgas mēram, griežot lentītes un glaudot kaķus. Bez darba ir ļoti grūti panākt efektu, un tās partijas, kas ir vienojušās un nosaukušas sevi par latvisko, nosacīti, koalīciju, es neesmu redzējis nevienu konstruktīvu programmu, izņemot to, ka vajadzētu nogāzt Ušakovu un tālāk tad jau redzēs.”

Stendzenieks kā vienīgo Ušakova vājo punktu min faktu, ka Ušakovam nav zaudējuma pieredzes, tomēr, kā to izmantot vēlēšanās, skaidras atbildes nav. Citi eksperti gan ir pārliecināti, ka “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” noteikti traucē pēdējo nedēļu skandāli, piemēram, izglītības kvalitāte Rīgas mikrorajonos, krāpšana "Rīgas namu pārvaldniekā" un vairāk nekā divu miljonu eiro sods “Rīgas satiksmei”, ko uzlikusi Konkurences padome.

Sociologs Arnis Kaktiņš gan stāsta – jo tuvāk vēlēšanas, jo mazāk vēlētājus ietekmē dažādi skandāli. Tas gan nenozīmē, ka vēlētāji jau ir izlēmuši, kam atdot savu balsi. Liela daļa vēlētāju līdz galam savu izvēli izdara tikai pēdējā brīdī. Tādēļ svarīgas būs arī mēra amata kandidātu debates televīzijā. Jebkurā gadījumā - intriga saglabājas.

2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanu aktivitāte (Avots: CVK)

+ -
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti