Developer mode enabled

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Mežu veido ne tikai priedes un egles

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dace Akule: Cik viegli - vai drīzāk grūti - ir dzīvot videi draudzīgi

Vidzemē pašvaldību vēlēšanas lielus pārsteigumus negaida

Vidzemē pašvaldību vēlēšanas lielus pārsteigumus negaida

Burtnieka ezerā sācies līdaku laiks. Tradicionāli lielo lomu tīkotāju tad te ir ļoti daudz. Paskatīties, kādas tad makšķernieku kaislības valda Burtniekā, aicina Burtnieku novada uzņēmējs Ojārs Beķeris. Un tās Vidzemē ir lielākas nekā priekšvēlēšanu kaislības. Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nepilns mēnesis, bet nevar teikt, ka būtu jūtams pirmsvēlēšanu drudzis. Un, lai gan Vidzemes daudzos novados sevi pieteikuši jauni saraksti, lieli pārsteigumi neesot gaidāmi.

Burtnieku novadā vietējos uztrauc ezera liktenis

Valmieras partija startē kaimiņu novadā

Jaunu cilvēku ienākšana nākšot par labu visiem

Iepriekš vairākos novados – strīdi un varas maiņa

Lielus pārsteigumus vēlēšanās neprognozē


Pašlaik Vidzemē nav dzirdēts, ka publiskai mazgāšanai būtu izvilkta konkurentu netīrā veļa, ielās aģitācijas plakātus ar smaidīgiem foto neredz, pastkastītē iekrīt tikai pa kādam bukletam, toties šķiet, ka tagad, ejot līdzi laikam, deputātu kandidāti vairāk iecienījuši sociālos tīklus un tur aktīvāk atgādina par sevi.

Burtnieku novadā vietējos uztrauc ezera apsaimniekošana

Burtnieku ezers ir novada lielākā bagātība, bet savukārt Burtnieku novadā visai paprāvs, salīdzinot ar citiem novadiem, vēlēšanām iesniegto sarakstu skaits – deviņi.

Taču salīdzinoši ar citiem gadiem šoreiz laivu ezerā ir mazāk, varbūt pat uz pusi mazāk. Makšķerniekiem todien ar lomiem nevedas, ezerā satiktie vīri atzīst -  Burtnieks ir zaudējis savu seno godu kā līdaku un zandartu copes vieta, zivju kļuvis mazāk.

Par to makšķernieki vaino ezerā atļauto rūpniecisko zveju:

“Viņi tonnām velk vai simtiem kilogramiem, bet makšķerniekam... es pat vienu nevaru atrast šodien!”

“Tīklinieki var darīt, ko grib, bet makšķerniekiem piegriež skābekli!”

“To rūpniecisko zveju nevajadzētu!”

Rūpnieciskā zveja ezerā ir viens no karstajiem kartupeļiem jau vairākus novada domes sasaukumus: makšķernieki protestē, bet ezera saimnieki – pašvaldība – šo zveju atļauj. Nevar jau arī tā gluži teikt, ka nekas netiek darīts, lai palielinātu plēsīgo zivju skaitu. Bet uzņēmējs Ojārs Beķeris vērtē, ka ir vēl arī citas jomas, kurās ezera saimnieki nav visai tālredzīgi.

“Protams, ir jābūt arī tādai stratēģijai, ka uz šo ezeru grib braukt tūristi atpūsties; pašvaldībai vajadzētu pievērsties arī šim tūrisma modelim, jo, pareizi menedžējot, šim ezeram ir ļoti daudz perspektīvas. Tas galvenais ir, ka visiem uzņēmējiem būtu jādod zaļā gaisma no pašvaldības puses, nu, šobrīd es kā tāds mazs uzņēmējs tā ļoti neredzu, ka mēs būtu aicināti kopīgi izvērtēt šo apsaimniekošanas modeli vai plānus. Šobrīd tā nav,” saka Beķeris.

Burtnieku novadā spēlē iesaistās arī Valmieras partija

Šī novada pašvaldība ir arī viena no tām, kura šajā saukumā izcēlusies ar varas maiņām un savstarpējiem kašķiem. Tādēļ arī paši deputātu kandidāti nebūt nav pārliecināti, vai pēc šīm vēlēšanām kaut kas mainīsies un izdosies veidot konstruktīvu darbu, jo, pastāvot deviņiem sarakstiem, visticamāk, no katra deputātu krēslos ietiks viens vai divi pārstāvji.

Deputātu kandidāti spriež, ka domē “katrs velk uz savu pusi”, jo katram ir savi mērķi un uzdevumi un tāpēc visus šos četrus gadus ir tāda plēšanās, no viena grāvja otrā.  Dažiem deputātiem, kas ir bijuši iepriekš pagastu vadītāji, katram savs pagasts ir tuvāks un ir grūtāk paskatīties uz novadu kopumā. Bet daži arī atzīst, ka par spīti strīdiem viss ieplānotais jau tāpat lēnām notiek.

55% Burtnieku novada iedzīvotāju strādā Valmierā, un pilsēta arī robežojas ar šo novadu, bet tā kā kaimiņu neapmierina burtnieciešu savstarpējie strīdi un lēmumu pieņemšana, tad pilsēta te deleģējusi arī savu sarakstu no tā sauktās Valmieras partijas jeb „Valmierai un Vidzemei”.

Valmieras partija skaidro, ka tai ir interese, lai pilsētas kaimiņi būtu stabili, droši, pārliecināti, prognozējami un lai varētu sastrādāties kopā, un šajās vēlēšanās arī būs ļoti raibs sastāvs, tāpēc šajā gadījumā svarīgi būtu spēt vienot.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš vērtē, ka novados, kur ir bijis sadrumstalots, no dažādiem sarakstiem nācis deputātu sastāvs ar dažādu pieredzi un interesēm, lai neveidotos līdzīga situācija ar nesaskaņām, ļoti svarīgi būs, vai sarakstos būs spēcīga personība, kura spēj vienot.

“Ja ir šie daudzie saraksti, tad ļoti svarīga ir līderība. Ja ir saraksts, kurš ir jau kā zīmols, kā ir vienā otrā pašvaldībā, ka viņš stabili paņem vairākumu, tur pat var nomainīties līdera persona, var aiziet uz citiem amatiem, var atnākt cits vadītājs, bet jau zīmols ir pats šis saraksts, tā stabilitāte paliks. Savukārt šādā sadrumstalotā vidē šī personības loma ļoti pieaug,” saka Krūmiņš.

Jo vairāk jaunu asiņu – jo labāk

Vidzemes novados lielākoties dominē trīs līdz seši saraksti. Lielākais skaits ir Ķekavas novadā, kur pat iesniegti 14 saraksti, Limbažos un Madonā - astoņi, bet Burtniekos – deviņi. To komentējot, Gatis Krūmiņš atzīst, ka būtībā jau tas jāvērtē pozitīvi, ka cilvēki vēlas iesaistīties pašvaldību darbā.

“Var gadīties arī tā, ka ir divi saraksti un, ja viņi savā starpā plēšās un ir ievēlēts vienāds deputātu skaits, kā mums bija Krimuldas novadā, kur es dzīvoju, tad tur bija milzīgas problēmas, viena puse cīnījās pret otru. Tikai divi saraksti, viens ar otru karo, arī problēmas,” saka Krūmiņš.  

Viņš gan norāda, ka var tikai atbalstīt tos, kas iesaistās un kandidē, nāk ar ideju kaut ko mainīt, jo “nav jau tur tās aldziņas”, lai cilvēki ļoti gribētu kļūt par pašvaldību deputātiem algas dēļ.

Privatizācijas laiki arī ir beigušies, tāpēc ir maz ticams, ka cilvēki kandidē, lai “sagrābtu kādu zemes pleķīti”, lai gan kaut kāds “savtīgo procents politikā vienmēr būs”, bet kopumā “tie ir cilvēki, kas grib kaut ko mainīt”.

Un, protams, tā arī ir pieredze tiem, kas nāks pie varas un būs paši spiesti pieņemt lēmumus, jo viena lieta ir sēdēt un lamāt no malas, un pavisam cita – darīt pašiem. Un jo vairāk cilvēku iziet šim procesam cauri, jo labāk tas ir sabiedrībai kopumā, norāda Krūmiņš.

Vairākos novados vara 4 gados mainījusies

Burtnieku novada deputātu kandidāti iezīmēja tās problēmas, kas ir raksturīgas arī citās pašvaldībās - nespēja gluži cilvēciski rast kompromisu un tas, ka joprojām sevi liek just novadu apvienošana, kad katrs deputāts deķīti grib vilkt uz sava pagasta pusi. Un Burtnieku novads jau arī nav vienīgais, kur šis iemesls ir bijis pat vairākkārtējām priekšsēdētāja maiņām. Tāda situācija bija arī Beverīnas novadā, kur nomainīti divi priekšsēdētāji Cilda Purgale un Sandris Brālēns.

“Priekšsēdētājs nav nauda, kas visiem patīk, tā kā nu mēs esam spilgtākās personības abi ar Sandri šajā sasaukumā, un man ir ļoti žēl, ka šī deputātu daļa ir tāda, ka tu nezini, kas notiks vakarā, ja no rīta ir runāts,” atzīst Purgale.

“Ir deviņi deputāti, kuri ievēlēti no četrām vēlētāju apvienībām, un, kad stratēģisks redzējums par to, kā virzīt novadu, ir tāds, kāds viņš ir, ir četri deputāti, kas viņu saskata un redz, un ir 5, kas viņu saskata savādāk. Vai tas ir vājums vai stiprums? Droši vien, ka vājums,” spriež Brālēns.

Novads, kurā šajā sasaukumā ir mainījušies līderi, ir arī Aloja. Te savukārt priekšsēdētāja krēslu maksāja pārāk plašais vēriens, ar kādu tika saimniekots, neņemot vērā novada iespējas. Un bijušo priekšsēdētāju Valdi Bārdu nepilnu gadu pirms vēlēšanām nomainīja Dace Vilne.

“Es nenoliedzu to, ka ir bijuši it kā uz āru skaisti, spoži pasākumi, bet tu nevari šos pasākumus rīkot visu laiku, aizņemoties no pamatfunkcijām vajadzīgās naudas un veicot attīstību uz kredītu rēķina. Mūsu kredītu grozs ir ļoti ievērojami pieaudzis, mēs nevaram vēl joprojām iet ar šo gāzi grīdā, kad priekšā ir bedre!” saka Vilne.

“Pamatojumi, kas bija neuzticībai man, pilnīgi nepamatoti. Ja ir arguments, ka pašvaldība nedrīkst attīstīties un tai ir jābremzējas, tad tā ir cita lieta, bet es domāju, ka ir jāattīstās,” iebilst Bārda.

Alojas novada iedzīvotāji toreiz atzina, ka savu vērtējumu darbiem izteiks jūnija vēlēšanās, taču nesaskaņas pašvaldībā nepaliek nepamanītas; to, ka deputāti bieži vien nespēj vienoties, iedzīvotāji vērtē kritiski, lai gan atzīst arī, ka kaut kas ir izdarīts, piemēram, tilts uzcelts, būs bibliotēka. 

Pieminētajos novados, kuros šajā sasaukumā mainījušās varas un bijušas nesaskaņas, deputātu kandidātu sarakstos atkal var redzēt arī tos pašus cilvēkus. Bet ir nākuši klāt arī jauni saraksti ar jauniem cilvēkiem, arī Alojas un Burtnieku novadā.

Kopumā Vidzemē lieli pārsteigumi nav gaidāmi

Ir novadi, kur sevi piesaka arī jaunie, bet lielākoties, pārskatot sarakstus, šķiet, Vidzemē jauni pārliecinoši līderi diezin vai būs, jo arī vēlētāji atzīst, ka vispirms skatīsies pēc padarītajiem darbiem.

Un Vidzemes lielākajās pilsētās – Valmierā, Madonā, Cēsīs – šo padarīto darbu ir ne mazums. Tā Cēsīs pirms iepriekšējām vēlēšanām cēsnieki nebija apmierināti ar noplukušo stadionu, tagad to būvē, savu vietu kultūras dzīvē ieņēmusi jaunā koncertzāle, vecpilsētā norit Rīgas ielas rekonstrukcija. Savukārt Valmierai, kura dod darbu daudziem Vidzemes novadu iedzīvotājiem un kur bezdarbs ir viszemākais reģionā, nācās risināt problēmas, kuras īsti pat pašreizējā likumdošana tai neļauj risināt un tas, kā stāsta domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, ir dzīvokļu jautājums.

“Nav gājis viegli ar šo projektu, jo esam gandrīz vienīgie valstī, kuri ar šo problēmu saskaras, ka nav cilvēkiem, kur dzīvot. Mēs esam paši savos attīstības plānos uzlikuši, ka mēs gribam palielināt iedzīvotāju skaitu, bet visi pārējie cīnās, lai noturētu. Lai mēs palielinātu, protams, cilvēkiem nepieciešams, kur dzīvot,” saka Valmieras mērs.

No Valmierā iesniegtajiem sešiem deputātu kandidātu sarakstiem jaunums ir tas, ka startē arī partija „Saskaņa”. Pirms astoņiem gadiem pilsētā bija saraksts partijai „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, bet balsis tā nedabūja. Vēl interesants fakts Valmierā ir arī tas, ka iepriekš sarakstos dominēja skolu direktori, bet tagad divu sarakstu līderi ir pilsētā populāri ārsti.

Protams, arī Vidzemes lielākajā pilsētā, lai arī notiek attīstība, darāmā ir gana daudz, tās ir pilsētas nomales ielas, arī auto stāvlaukumu problēmas. Savukārt lauku novados iedzīvotāji kā galvenos uzdevumus nākamajiem deputātiem uzsver jau ierastās problēmas – tie ir ceļi un darba vietas.  

Kāda kopumā Vidzemē veidosies situācija pēc 3.jūnija vēlēšanām? Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš atzīst, ka Vidzemē lieli pārsteigumi nav gaidāmi.

“Kopumā jau Vidzemē tā situācija pašvaldībās ir pietiekoši stabila, es prognozēju ļoti mazas izmaiņas patiesībā,” saka Krūmiņš.

“Es domāju, ka izmaiņas varētu būt nākamajās vēlēšanās, ja tiks īstenota reģionālā reforma, bet kopumā nekādi milzīgi pārsteigumi mums nebūs. Situācija pietiekoši stabila, struktūrfondu naudas nāk iekšā, uzņēmēji kopumā ir apmierināti, nekādas globālās krīzes nav,” viņš klāsta.

Viņš gan norāda, ka pārmaiņas nav panaceja, nav obligāti jāmaina lietas, kas labi strādā. Turklāt vienas pašvaldības vadītājs četros gados nemaz tik daudz nevar izdarīt, viņa iesāktie darbi “pāriet uz nākamo periodu”; lietas jāmaina, ja mēs redzam, ka tās lietas nestrādā, saka Krūmiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti