Developer mode enabled

Pilna Doma superquiz - gandrīz kā čats

Latvijas Radio jauniešu kanāla Pieci.lv auditorija šogad pavasarī, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, ir pieaugusi gandrīz divas reizes, nedēļā sasniedzot 73 000 klausītāju lielu auditoriju un palielinot tirgus daļu no 1,2% līdz 2,1%, liecina “Kantar TNS” auditorijas pētījuma dati.

Te vajadzētu būt čata quizam:

Pirmais tests

To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt. Testa uzdevums ir noskaidrot, vai tu spēj noteikt informācijas avotus un novērtēt, cik uzticami un nozīmīgi tie ir. Lasi uzmanīgi un pievērs uzmanību detaļām!

Par katru pareizo atbildi saņemsi vienu punktu.

Čau!

Vai esi gatavs apmācība?

Aiziet
Lūdzu, ielogojies ar e-klases lietotāju, lai redzam, kas Tu esi!
Čau! Mani sauc...
Ja e-klase tādu info neiedod, tad jautāsim, kurā skolā un klasē Tu mācies.
Mana skola ir Aglonas vidusskola, un es mācos 9. klasē
Prieks iepazīties! Izvēlies savu avataru
Tagad man ir smuks avatars
Sākam testu!
Vai plastmasas trauki tiešām jāaizliedz?

Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju, dodoties pie dabas, nekad neatstāj aiz sevis sadzīves akritumus, bet 50 procenti vienmēr savāc pat citu nomestos. Tā savā interneta mājas lapā izvietotā aptaujā noskaidrojusi Vienreizlietojamo trauku ražotāju asociācija.

Pēc asociācijas vadītājas Katrīnas Kociņas teiktā, aptaujas rezultāti skaidri pierāda, ka plastmasas trauki nepiesārņo vidi, tāpēc nav iemesla aizliegt to tirgošanu. Asociācija aptaujas rezultātus iesniegs Vides ministrijā.

Eiropas Savienības Padome 2019.gada maijā noteica, ka piesārņojuma dēļ no 2021.gada dalībvalstīs būs aizliegts pārdot vienreizlietojamos plastmasas traukus, dzērienu salmiņus, vates kociņus un balonu stiprinājuma kociņus.

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 2018.gada Vides ziņojumā teikts, ka ik gadu okeānos nokļūst līdz pat 13 tonnām plastmasas - tā piesārņo vidi, mikroskopisku daļiņu veidā kļūst par zivju un citu jūras dzīvnieku barību un pastarpināti nonāk arī cilvēku organismos. Turklāt plastmasas izstrādājumu ražošana rada kaitīgos izmešus, kas nokļūst atmosfērā un veicina klimata pārmaiņas, tāpēc būtiski ne tikai tos savākt un pārstrādāt, bet arī iespējami mazāk radīt, pirkt un izmantot.

Arī Kārlis Priede, kurš nesen ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi vienā no piejūras ciematiem, uzskata, ka piesārņojuma apmēri tiek pārspīlēti, tāpēc aizliegums nav vajadzīgs. “Es dažreiz vakaros skrienu gar jūru un neredzu kaudzes ar plastmasas atkritumiem. Mums jāizglīto sabiedrība, nevis viss uzreiz jāaizliedz,” saka Priede.

“Lai gan Eiropas ūdeņos nonāk daudz mazāk plastmasas atkritumu nekā, piemēram, Āzijā, arī mūsu jūra kļūs arvien netīrāka,” stāsta biologs un Baltijas jūras pētnieks Jānis Atslēga. Viņa vadītā organizācija “Zaļā daba” katru pavasari jau 10 gadu garumā pēta un apkopo datus par piesārņojuma daudzumu jūras piekrastē visā Latvijas teritorijā.

Kādi avoti izmantoti rakstā?
Atzīmējiet pareizās atbildes
Ražotāju pārstāvja viedoklis, Aptaujas dati, Valsts amatpersonas viedoklis, Oficiāls dokuments
Ražotāju pārstāvja viedoklis

Pēc asociācijas vadītājas Katrīnas Kociņas teiktā, aptaujas rezultāti skaidri pierāda, ka plastmasas trauki nepiesārņo vidi, tāpēc nav iemesla aizliegt to tirgošanu.

Aptaujas dati

Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju, dodoties pie dabas, nekad neatstāj aiz sevis sadzīves akritumus, bet 50 procenti vienmēr savāc pat citu nomestos. Tā savā interneta mājas lapā izvietotā aptaujā noskaidrojusi Vienreizlietojamo trauku ražotāju asociācija.

Valsts amatpersonas viedoklis
Oficiāls dokuments

Apvienoto Nāciju organizācijas Vides programma 2018.gada ziņojums atklāj, ka ik gadu okeānos nokļūst līdz pat 13 tonnām plastmasas - tā piesārņo vidi, mikroskopisku daļiņu veidā kļūst par zivju un citu jūras dzīvnieku barību un pastarpināti nonāk arī cilvēku organismos. Turklāt plastmasas izstrādājumu ražošana rada kaitīgos izmešus, kas nonāk atmosfērā un veicina klimata pārmaiņas, tāpēc būtiski ne tikai tos savākt un pārstrādāt, bet arī iespējami mazāk radīt, pirkt un izmantot.

Atzīmē tos avotus, kas šajā konkrētajā rakstā ir uzticami un vērā ņemami

Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju, dodoties pie dabas, nekad neatstāj aiz sevis sadzīves akritumus, bet 50 procenti vienmēr savāc pat citu nomestos. Tā savā interneta mājas lapā izvietotā aptaujā noskaidrojusi Vienreizlietojamo trauku ražotāju asociācija.

Pēc asociācijas vadītājas Katrīnas Kociņas teiktā, aptaujas rezultāti skaidri pierāda, ka plastmasas trauki nepiesārņo vidi, tāpēc nav iemesla aizliegt to tirgošanu.

Arī Kārlis Priede, kurš nesen ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi vienā no piejūras ciematiem, uzskata, ka piesārņojuma apmēri tiek pārspīlēti, tāpēc aizliegums nav vajadzīgs. “Es dažreiz vakaros skrienu gar jūru un neredzu kaudzes ar plastmasas atkritumiem. Mums jāizglīto sabiedrība, nevis viss uzreiz jāaizliedz,” saka Priede.

“Lai gan Eiropas ūdeņos nonāk daudz mazāk plastmasas atkritumu nekā, piemēram, Āzijā, arī mūsu jūra kļūs arvien netīrāka,” stāsta biologs un Baltijas jūras pētnieks Jānis Atslēga. Viņa vadītā organizācija “Zaļā daba” katru pavasari jau 10 gadu garumā pēta un apkopo datus par piesārņojuma daudzumu jūras piekrastē visā Latvijas teritorijā.

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 2018.gada Vides ziņojumā teikts, ka ik gadu okeānos nokļūst līdz pat 13 tonnām plastmasas - tā piesārņo vidi, mikroskopisku daļiņu veidā kļūst par zivju un citu jūras dzīvnieku barību un pastarpināti nonāk arī cilvēku organismos. Turklāt plastmasas izstrādājumu ražošana rada kaitīgos izmešus, kas nokļūst atmosfērā un veicina klimata pārmaiņas, tāpēc būtiski ne tikai tos savākt un pārstrādāt, bet arī iespējami mazāk radīt, pirkt un izmantot.

Aptaujas dati, Ražotāju pārstāvja viedoklis, Oficiāls dokuments
Aptaujas dati

Aptaujas ir uzticams instruments iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai, ja tās ir veiktas pareizi - ar atbilstošu respondentu skaitu, izlasi un metodoloģiju. Šajā gadījumā tā nav, jo asociācijas mājas lapā veiktas aptaujas rezultātus nevar attiecināt uz visiem iedzīvotājiem, turklāt svarīgi, kas to veicis. Vinreizlietojamo trauku ražotāji ir ieinteresētā puse, tāpēc viņu veikta aptauja var nebūt objektīva.

Ražotāju pārstāvja viedoklis

Uzņēmēji ir ieinteresēti vairāk saražot, vairāk pārdot un vairāk nopelnīt. Tāpēc viņu viedoklis par produkcijas nekaitīgumu videi nav uzticams informācijas avots.

Oficiāls dokuments

ANO ir viena no pasaulē zināmākajām organizācijām, kurā apvienojušās gandrīz 200 pasaules valstis. Tās ziņojumus izstrādā augsti kvalificētu ekspertu grupas, līdz ar to tie ir drošs informācijas avots.

Rakstam pievienotas četras fotoilustrācijas ar parakstiem. Kuras no tām ir uzticams informācijas avots? Pievērs uzmanību gan fotogrāfijai, gan tam, kas teikts fotoparakstā.
Vai šī bilde ir uzticams informācijas avots?

1. Klusā okeāna salu valstu piekrastē regulāri tiek izskaloti beigti vaļi, kuru vēderos zinātnieki atrod desmitiem kilogramu plastmasas atkritumu. Attēlā - viens no tiem. Foto: Pasaules dabas aizsardzības organizācija Greenpeace.

Nepareizi

Foto patiešām izplatījusi pasaulē pazīstamā dabas aizsardzības organizācija Greenpeace. Taču, ieskatoties uzmanīgi, redzams, ka valis nav īsts. No plastmasas izgatavotu vaļa figūru, kas piepildīta ar atkritumiem, Greenpeace 2017.gadā novietoja Filipīnu galvaspilsētas Manilas pludmalē. Akcijas mērķis bija pievērst lielāku uzmanību piesārņojuma problēmai. Taču kopš tā laika vairāki pasaules mediji šo fotogrāfiju izmantojuši kā ilustrāciju plastmasas piesārņojuma problēmai, nenorādot, ka bildē redzama instalācija, ļaujot domāt, ka valis ir īsts, un tā maldinot auditoriju.

Vai šī bilde ir uzticams informācijas avots?

2. Plastmasas atkritumi rada īpaši lielu kaitējumu videi, ja netiek atbilstoši likvidēti. 2017.gada 18.jūnijā Slokas apkaimē Jūrmalā izcēlās ugunsgrēks nelegālā plastmasas atkritumu izgāztuvē. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Foto: ziņu aģentūra Leta. (ID: 19430073 )

Pareizi

Fotoparakstā ir norādīts gan laiks, gan notikuma vieta, turklāt bildes autors ir ziņu aģentūra Leta - pazīstams un uzticams informācijas avots.

Vai šī bilde ir uzticams informācijas avots?

3. Indonēzija ir otrā lielākā plastmasas atkritumu radītāja aiz Ķīnas, 2015.gada pētījumā aprēķināja Džordžijas Universitātes (ASV) zinātnieki. Attēlā: no okeāna izskaloti plastmasas atkritumi tūristu iecienītajā Kutas pludmalē Bali. salā Indonēzijā 2017.gada decembrī. Foto: ziņu aģentūra AFP.

Nepareizi

AFP jeb Agence France-Presse ir pasaules vecākā ziņu aģentūra, kurai ir fotogrāfi un ziņu korespondenti visā pasaulē. Tā publicē pārbaudītu informāciju. Pievērs uzmanību, ka fotoparakstā ir norādīta gan konkrēta bildes tapšanas vieta, gan laiks.

Vai šī bilde ir uzticams informācijas avots?

4. Cilvēku bezatbildīgas rīcības dēļ ar plastmasu nākas sadzīvot arī dzīvajai radībai, jo liela daļa atkritumu nonāk jūrās un okeānos. Foto: Aculiecinieks sociālajā tīklā Twitter.

Pareizi

Sociālajos tīklos ievietotas anonīmu autoru bildes ir lielisks veids, kā maldināt un celt paniku. Šajā piemērā redzama montēta bilde, kas pievērš uzmanību problēmai, taču neatspoguļo patiesību.

Rakstam pievienotas trīs infografikas. Izpēti tās un norādi, kuras ir uzticams informācijas avots!
Vai šī infografika ir uzticams informācijas avots?

...Infografika "Kur nonāk ES radītie plastmasas atkritumi?"...

Vai šī infografika ir uzticams informācijas avots?

...Infografika "Kas atrodams ES pludmalēs?"...

Vai šī infografika ir uzticams informācijas avots?

...Infografika "Plastmasas ražošana pasaulē"...




Otrais tests

Dalīsies vai nē?

Dzirdot vārdu medijpratība, daudziem pirmā asociācija ir - viltus ziņas. Taču pasaulē reti kas ir balts vai melns. Uzmanības piesaistīšanai un vēlamā vēstījuma nodošanai tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni - skandalozi virsraksti pie it kā patiesām ziņām, neatbilstoši video un tendenciozi atlasītas bildes, pārspīlējumi un baumu izplatīšana, nepamatoti izceltas detaļas vai, gluži otrādi, apzināti noklusēti fakti. Ziņas par neuzticamām padara gan paviršība, gan apzināta rīcība. Ar sociālo tīklu un citu mediju palīdzību var viegli iebiedēt, izsmiet, sēt naidu, vairot stereotipus, popularizēt pseidozinātni, slēpti reklamēt un citādi maldināt.

Šajā testā piedāvājam noskaidrot, cik labi proti atpazīt šādus vēstījumus gan sociālo mediju vietnēs, gan ziņu portālos. Tie piesārņo informatīvo telpu, un tos nav vērts nodot tālāk, tāpēc mūsu jautājums ir - VAI DALĪSIES? Ja ziņa tev šķiet uzticama un godīgi veidota, spied JĀ. Ja saskati kādu no minētajiem maldināšanas un paviršības elementiem, spied NĒ.

Par katru pareizo atbildi saņemsi vienu punktu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas