Developer mode enabled

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Klimatam paredzētie miljoni – algās, politiķu sabiedrotajiem un neuzraudzītiem projektiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Alūksnē joprojām «sāp» bezdarbs un ceļi, bet ceļas novada pašapziņa

No milzu skaitļotāja līdz ērtam laptopam - 60 gadi, kopš Latvijā sākusies datoru ēra

No milzu skaitļotāja līdz ērtam laptopam - 60 gadi, kopš Latvijā sākusies datoru ēra

Šogad aprit divas zīmīgas gadskārtas, saistītas ar datornozares attīstību Latvijā. Pirms 60 gadiem pie mums uzsāka programmētāju apmācību, bet pirms 25 gadiem izveidoja interneta pieslēgumu. Maiga Jankevica, viena no pirmajām programmētājām Latvijā, ne tikai ir pieredzējusi straujo datortehnoloģiju attīstības lēcienu no 60. gadiem, bet arī turpina izmantot iemaņas, lai palīdzētu digitalizēt Latvijas folkloras mantojumu.

Programmētāja pieredz visu datortehnoloģiju vēsturi Latvijā

Maiga Jankevica bija viena no pirmajām inženierēm-programmētājām Latvijā. Darbu Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā viņa uzsāka 60.gadu sākumā un nostrādāja tur teju 50 gadu, pieredzot kardinālas izmaiņas datoru jeb sākotnēji skaitļojamo mašīnu izskatā, funkcijās un jaudā.

Dators uz mūžu kļuvis par Maigas Jankevicas identitātes daļu, tāpēc arī tagad, būdama pelnītā atpūtā, viņa seko līdzi visiem jaunumiem datorpasaules attīstībā un savas prasmes izmanto, piedaloties arī projektā „Simtgades burtnieki” un digitāli pārrakstot Latviešu folkloras krātuvē glabātos materiālus.

Lai tiktos ar Maigu Jankevicu, Latvijas Radio devās uz viņas dzīvokli Imantā, kur viņa sagaida ar karstu kafiju un pašas ceptiem, ļoti garšīgiem auzu pārslu cepumiem, ar kuru recepti arī ar prieku padalās.

No Maigas staro enerģija, atvērtība, liela interese par dzīvi un cilvēkiem. Malkojot kafiju, viņa izrāda albumu, kurā redzama savās inženieres-programmētājas darba gaitās Skaitļošanas centrā.

„Šeit ir vienīgā bilde, kas man saglabājusies, kur tuvplānā redzams BESM-6, šeit ir tā pults, kur inženieris kaut ko meklē, šis ir perfokaršu ievads, šeit kaut kur drukas tāda šaura lentīte un šitie ir tie blociņi…” fotogrāfijas rāda Maiga Jankevica.

Fotogrāfijā redzama kādreizējā Skaitļošanas centra mašīnzāle, kurā visā savā godībā apskatāms dators, kāds tas izskatījās pirms aptuveni 50 gadiem un ko toreiz sauca par skaitļojamo mašīnu. Tas aizņem vienu veselu milzīgu telpu, jo sastāv no ļoti daudzām ierīcēm.

„Šeit ir pults, šeit ir tā aizmugures siena visa ar aparatūru, šeit ir sānu siena ar aparatūru, šeit ir vēl kaut kāda drukas ierīce.

Pirmie datori drukāja uz tādām šaurām, gandrīz kā telegrāfa lentām un tikai skaitļus. Tikai programmētājs zināja – man pirmie desmit skaitļi nozīmē to, otrie desmit skaitļi – to. Nekādu burtu nebija. Un tad vēl bija dažādas iekārtas – perfokaršu ievads, perfolenšu ievads,” stāsta Jankevica.

Sacaurumotas kartītes kalpo kā agrīni informācijas nesēji

Ieminējusies par perfokartēm, Maiga Jankevica nes man parādīt, kādas tās izskatījās, jo dažas par piemiņu paņēmusi, kad gājusi pensijā.

Maiga Jankevica: „Šīs ir perfokartes, kur visa informācija tika nokodēta caurumiņu veidā. Ir caurumiņš - ir vieninieks, nav caurumiņa – ir nullīte.

Izrādās, perfokartes - nelielas sacaurumotas kartītes - par būtisku informācijas nesēju kalpoja gandrīz vai līdz pat brīdim, kad parādījās pirmie galda datori, protams, tās ik pa laikam tika pilnveidotas un uzlabotas un tās izgatavoja īpaša aroda pārstāvji – perforētāji.

Perfokartes salika paciņā, ievietoja perfokaršu ievada ierīcē, un, tām sijājoties iekšā, informācija tika ievadīta datorā, stāsta Jankevica: „Vispirms bija BSM-2, pēc tam es strādāju uz MINSK 22 savus desmit gadus, visu laiku strādājām ar perfokartēm, un tā mēs veidojām dažādas datu apstrādes sistēmas, un visu laiku ar perfokartēm, tad varat iedomāties, cik tur vajadzēja būt precīzam”.

Ierasti un lielos apjomos perfokartes iekšā vadīja perforētāji, bet nelieliem apjomiem bija pieejams rokas perforators, ko mīļi sauca par vardīti.

„Bija tie lielie perforatori, bet, ja nu tev vajadzēja vienu kartīti, tad ko tu skriesi uz perforētavu, gaitenī bija nolikts mazs rokas perforators, ko mēs saucām par vardīti," viņa stāsta.

Dzīve savijusies ar Latvijas datorēras pirmssākumiem

Ja pirmos programmētājus Latvijā sāka apmācīt pirms 60 gadiem – 1957.gadā, tad Maiga Jankevica tikai nedaudzus gadus vēlāk, 1963.gadā, vēl studente būdama, uzsāka praksi Skaitļošanas centrā kā laborante, bet gadu vēlāk jau ieguva diplomu, kas pilntiesīgi ļāva darboties kā programmētājai: 

„Diplomā ir ierakstīts – piešķirta kvalifikācija „matemātiķis-skaitļotājs”. Kādiem diviem trīs kursiem tā rakstīja, jo vienkārši nezināja, kā nosaukt. Tātad sākumā mēs bijām matemātiķi-skaitļotāji.

Tie amati savukārt toreiz bija tādi: es kad atnācu praksē, mēs bijām laboranti, pēc tam mēs bijām inženieri, pēc tam vecākie inženieri, bet pamatā, kā tagad būtu pareizi jāsaka, - inženieris-programmētājs”.

Maiga Jankevica nākusi no laukiem, no Vidzemes puses Jaunlaicenes pagasta. Skolā viņai labi padevās sacerējumi, tādēļ viņas studiju plāni saistījās ar filoloģiju, bet reiz Maigas mammu veikalā uzrunāja novadnieks – izcilais matemātiķis Aivars Liepa un ieteica arī Maigu sūtīt uz matemātiķiem, motivējot, ka tā ir nozare ar ļoti labām darba iespējām. Maiga uzticējās šim padomam, tādējādi kļuva par vienu no pirmajām programmētājām Latvijā un nekad šo izvēli nav nožēlojusi un ar lielu entuziasmu un aizrautību veltījusi tai visu savu darba mūžu.

Līdzās tam izaudzinājusi arī dvīņus - divus bērnus.

Viens no lielākajiem darbiem - milzīga, perfokaršu darbināta datubāze

Programmētājas darbā viņa veikusi ļoti daudz un dažādus uzdevumus, bet kā vienu no lielākajiem darbiem atceras uzskaites sistēmas izveidi Patērētāju biedrības vairumtirdzniecības bāzei 70.gadu sākumā.

„Tai vairumtirdzniecības bāzei bija 150 000 preču nosaukumi apmēram, piegādātāji bija 2000, pircēji 4000 un bija 40 noliktavas. Mēs sastādījām programmas un apstrādājām, visa informācija datorā tika ievadīta no perfokartēm ar caurumiņiem, un

perforētāji dienā perforēja apmēram 10 000 perfokaršu. Tās bija saliktas lielās kastēs, tās nesa iekšā mašīnzālē un vienu pēc otras mašīna nolasīja caur nolasīšanas ierīci. Iedomājamies šo visu milzīgo perfokaršu apjomu, šo informācijas apjomu mēs saprogrammējām, un tas viss strādāja apmēram 10 gadus.

Un es pati tagad brīnos, vai tiešām tas bija izdevīgi, jo tur iesaistījās perforētāji, inženieri, programmētāji un vēl citi, milzīgs apjoms cilvēku – bet laikam bez tā nevarēja būt arī tālākas attīstības”.

Vēlāk līdzīga sistēma izstrādāta arī Latvijas Lauktehnikas vairumtirdzniecības bāzei, dažādām noliktavām, namu pārvaldēm, ap 2000.gadu, kad sākās skolu informatizācija, arī dažādi materiāli skolām.

No PSRS skaitļotājiem līdz personālajiem datoriem

Teju 50 darba gadu laikā Maiga Jankevica bijusi ļoti tieša lieciniece, kā mainījies datoru izskats, funkcijas un jauda: „Pirmais mans dators, uz kura es sāku darbu, bija BESM-2, tas faktiski ir no krievu valodas „быстродействующая электронная счетная машина”, kas latviski būtu „ātrdarbīgā skaitļošanas mašīna”.

Tad nākamais bija MINSK-22. Lieta bija ļoti vienkārša, šo datoru ražoja Minskā, vispirms uztaisīja pirmo versiju, otro un tā tālāk, kamēr nonāca līdz īstai darba versijai.

Šie pirmie divi tiešām bija īsti Padomju Savienībā ražoti skaitļotāji un laikam jau arī ar Padomju Savienības inženieru domu.

Tad nākamais bija JS-10-20, kas jau bija IBM klons, vai nu bija nopirkta licence ražošanai, to es nezinu, bet vairāk gan klīda runas, ka „caur atslēgas caurumu” ir noskatīta tā ideja.

Tie visi bija vēl no lielajiem datoriem, un tad no personālajiem – pati pirmā bija „Yamaha”. Tādas mazas „Yamahas”, par kurām smējās, ka japāņu mājsaimnieces uz tām kalkulē ēdienu receptes.

Un pēc tam jau bija IBM līnija, viens pēc otra – tāds numurs un šitāds”.

Kolektīvs Skaitļošanas centrā bijis ļoti saliedēts un draudzīgs, strādājuši ar milzīgu azartu, bieži vien krietni ilgāk par noteikto darba laika, bet arī atpūsties pratuši. 

Turpina darbu, par velti pārrakstot folkloras manuskriptus

Visam savs laiks – saka Maiga Jankevica, un nemaz neskumst, ka aktīvais programmētājas darba posms ir noslēdzies, tagad viņai liels prieks, ka savas zināšanas var izmatot, piedaloties projektā „Simtgades burtnieki” un digitāli pārrakstot Latviešu folkloras krātuvē glabātos materiālus.

Lai nodemonstrētu, kā notiek šis darbs, Maiga Jankevica no viesistabas aicina pārcelties uz mazo istabiņu, kur uz galda ir portatīvais dators, ar kuru diendienā nu jau vairāk nekā gadu tiek pārrakstīti folkloras materiāli.

"Ieejam mājaslapā garamantas.lv. Šeit ir tie "Simtgades burtnieki", [..] šeit var redzēt tos, kas pēdējie darbojušies. [..] Visu laiku notiek process, visu laiku ir cilvēki, varētu teikt - domubiedri," viņa stāsta.

Digitālajā platformā garamantas.lv var izvēlēties, ko cilvēks vēlas pārrakstīt, un Maiga Jankevica pievērsusies folklorai, kas saistās ar viņas dzimto pusi – Jaunlaicenes pagastu:

"Mana motivācija bija izdarīt kaut ko labu un darboties ar datoru. Ja tu esi visu mūžu darbojies, tad gribas tā arī turpināt. Es dienā pārrakstu kādus 2-3 manuskriptus, kaut ko daru, uzlieku vārīties pusdienas, atnāku un mierīgi pastrādāju," viņa stāsta.

Dalība „Simtgades burtniekā” ir patiešām īsta dāvana Latvijai – jo cilvēki savu laiku un resursus dāvā, neko nesaņemot pretī materiālā izteiksmē - viņa jau dāvinājusi Latvijai vairāk nekā 16 dienas sava laika.

Datorēras aizsācēji - ideālu pilni romantiķi

Bet, kā saka Maiga Jankevica – viņa personiski vienmēr bijusi romantiķe un ideāliste, ne velti uz viņas darba galda goda vietā ir likts kāds citāts, ko savulaik teicis datorindustrijas spilgtais pārstāvis Stīvs Džobss.

„Ko ir teicis Stīvs Džobss: „Tagadējiem studentiem ideālisms ir svešs, viņi netiecas pēc garīguma, vismaz ne tuvu tik daudz, cik mēs. Mana paaudze, viņš teica, bija citāda – 60.gadu ideālistiskās vēsmas joprojām mīt mūsu prātos, pūš mūsu burās, un lielākā daļā manu laikabiedru tās ir iesakņojušās uz visiem laikiem," viņa norāda.

"Man laikam arī tā tas ir, ka tas ir iesakņojies, mēs tiešām arī bijām romantiķi, un tādi arī esam palikuši," saka Maiga Jankevica.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu kļūdaino tekstu redaktoram!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas