Developer mode enabled

FOTO un VIDEO: Latvijā svin Neatkarības atjaunošanas gadadienu

Visā Latvijā ceturtdien, 4 . maijā, tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadiena. Ar to oficiāli tiks dots starts Latvijas simtgades svētku maratonam, ko aizsāks Baltā galdauta svētki un īpaši simtgadei iecerēta ozolu stādīšanas akcija "Apskauj Latviju!".   

Viens no pirmajiem simtgades ozoliem Nīcā

4.maijā visā Latvijā ar akciju "Apskauj Latviju" notiks valsts simtgades svinību atklāšana, stādot ozolus Latvijas robežpilsētās, pagastos un pierobežas teritorijās.

45 Latvijas pierobežas pašvaldībās ar svētku pasākumiem un plašu vietējo iedzīvotāju iesaisti stādīs kopumā 100 ozolus, kas simboliskā garīguma sardzē aptvers visu Latviju. Kociņiem pievienos īpašu norādi, kas apliecinās, ka tie ir simtgades ozoli.

No rīta četros novados vienlaikus akciju atklāja, stādot ozolu Latvijas tālākajos galējos punktos. Viens no tiem ir Nīca -  Latvijas sauszemes robežas galējais rietumu punkts.

Nīcas parkā pirmās brīvvalsts laikā stādītas liepas. Stāsta, ka vienu no liepām tur stādījis tā laika prezidents Kārlis Ulmanis. Šodien, atzīmējot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu, savu ozolu zemē stādīja arī pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par spīti agrajai rīta stundai Nīcā uz ozola stādīšanu bija pulcējies krietns pulks iedzīvotāju. Savu roku pie stādīšanas pielika gan jauns, gan vecs.

Katram iestādītajam Latvijas simtgades ozolam savus spēka vārdus teica arī krustmātes. Nīcas ozola krustmātes gods tika Dailes teātra aktrisei Olgai Dreģei.

"Es domāju, ka šodien it īpaši katram vajag apjaust, ka no katra paša gribas un mīlestības ir atkarīgs, cik mēs ilgi būsim, cik mēs stipri būsim un mēs būsim!" sacīja Nīcas ozola krustmāte.

Simtgades ozoli arī austrumu pierobežā

Triju robežu - Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas - krustpunktā Daugavpils novada Demenē šorīt iestādīti trīs ozoli. Demene ir tālākais Latvijas Dienvidu punkts, ko rotā  tēlnieka Viļa Titāna veidototā zīme - “Saules puķe”. 

Ozolu stādīšanas pasākumu Demenes pagasta Kumbuļu ciemā apmeklēja ap 100 cilvēku, tostarp Latvijas un Lietuvas kultūras ministres.

Tāpat Ilūkstes novada Subatē valsts svētku dienā stādīts ozols:

Ozoli valsts svētku dienā stādīti arī galējā Latvijas austrumu punktā - Meikšānu ciemā, kas atrodas Zilupes novada Pasienes pagastā:

Neretā ozoli simbolizēs pagastus

Šorīt ozoli iestādīti arī Rūjienas novada Ipiķos:

Tikmēr Ainažos 4. maijā ne tikai stādīti ozoli, bet arī atjaunota kāda teju 100 gadu veca tradīcija - Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sacīkstes virves vilkšanā. Virvi izdevies ievilkt Latvijas pusē:

Savukārt ceturtdien vakarpusē četri ozoli stādīti Neretas centrā - vietā, kur tiek veidots parks. Katrs ozols simbolizē savu teritoriālo vienību - Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus. Par sausumu jaunajiem kociņiem nevajadzētu sūdzēties, jo pasākumā piedalās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Neretas posteņa ugunsdzēsēji.

Pirms ozolu stādīšanas Neretā noticis koncerts. Pēc tam koncerta apmeklētāji piedalījās ozolu stādīšana, kas uzticēta kādam īpašam Neretas novada cilvēkam.

Vakarā ap plkst. 21 koku stādīšanas akcija noslēdzās. Kā vieni no pēdējiem simtgades ozolus šodien stādīja Vecumnieku novada Skaistkalnes iedzīvotāji. Tur ozolu stādīšana bija uzticēta Kaminsku ģimenei.

Liepājā arī militārā parāde

Liepājā Neatkarības atjaunošanas dienas svinības šodien notika ar vēju, sauli, rekordiem un laba vēlējumiem brīvai Latvijai.

Skanot unikālajām Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelēm, rīta stundā liepājnieki, pilsētas viesi un valsts augstākās amatpersonas pulcējās uz svētku dievkalpojumu, kura laikā izskanēja aicinājums būt pateicīgiem par to, kas mums šobrīd pieder  - brīva un neatkarīga Latvija.

Liepājnieki sapulcējās saules un miera piepildītajā Jāņa Čakstes laukumā, lai ar savu klātbūtni piedalītos valsts simtgades ozola stādīšanā. Lieli un mazi liepājnieki sveica Latviju svētkos un priecājās par zaļojošo Liepāju. 

Pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdā nosauktajā laukumā liepājniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka ozols ir vīrišķības un spēka simbols.

"Šodien stādīsim ozolu šajā vēsturiskajā vietā, kur 1925. gadā mūsu pirmais Latvijas valsts Jānis Čakste kopā ar Ministru kabineta locekļiem stādīja liepas. Viņi bija mūsu valsts dibinātāji, viņi bija mūsu valsts aizsācēji, viņi ir nodevuši šo stafeti mums, tāpēc mums ir vajadzīgs gara spēks un fiziskais spēks, lai mēs kopā varētu veidot mūsu Latviju," teica Vējonis.

Vienkopus pulcējot daudz ļaužu, pie koncertzāles „Lielais dzintars” notika arī militārā parāde, kurā piedalījās aptuveni 500 karavīri, glābēji, policijas darbinieki un zemessargi, savukārt pilsētas promenādē kuplā skaitā bija aplūkojami NATO kuģi. Nākamgad militāro spēku parāde valsts svētkos, 4.maijā, paredzēta Madonā.

Liepājnieki šodien uzstādīja arī kādu rekordu – pirmo reizi sešu gadu laikā orientēšanās spēļu laikā „Liepājas pēdas Latvijā”, kas parasti notiek 4. maijā, piedalījās 1350 dalībnieki. 

Klāj baltu galdautu un veido ziedu kompozīciju

Tāpat šogad ikviens aicināts klāt baltu galdautu savā mājā, savā dārzā vai pulcēties pie balti klātiem galdiem kādā no svinību vietām.

Vairāk nekā 100 vietās arī publiski tiks klāts baltais galdauts, arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Esplanādē un pie Ministru kabineta.

Veltījumu Baltā galdauta svētkiem pasākumā Demenes pagasta Kumbuļu ciemā 4. maijā dziedāja Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) kopā ar kopām "Dyrbini" un "Stiprās sievas":

 

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Rīgā paredzēti koncerti, latviešu filmu maratons, starptautiskās uguņošanas sacensības un citi pasākumi.

Pie Brīvības pieminekļa veidota ziedu kompozīcija, kas kļuvusi par neiztrūkstošu 4.maija tradīciju:

Rīgā ceturtdien gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi, 11.novembra krastmala būs slēgta. Braukšana sabiedriskajā transportā galvaspilsētā 4.maijā būs bez maksas.

Svētku norisi 4.maijā plaši atspoguļos sabiedriskie mediji.

Zināms, ka 1990.gada 4.maijs Latvijā ir vēsturiska diena – Augstākā Padome (AP) pieņēma deklarāciju par "Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu", tādējādi atjaunojot Latvijas Republiku. Daļēji spēkā stājās 1922.gada Satversme, liecina Saeimas informācija.

Faktisko neatkarību Latvijai izdevās iegūt pēc pusotra gada PSRS augusta puča dienās. 1991. gada 21.augustā AP pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu un sākās arī Latvijas neatkarības starptautiskā atzīšana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti