Developer mode enabled

Vai Trampam draud impīčments?

Šonedēļ Losandželosas pilsētas dome vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, aicinot ASV Kongresa pārstāvju palātu uzsākt izpēti impīčmenta procedūras ierosināšanai pret prezidentu Donaldu Trampu. Un, ja nedēļas sākumā tas varēja šķist tikai kārtējais demokrātu frontes gājiens, lai neļautu atslābt Baltā nama saimniekam, tad pēc Federālā izmeklēšanas biroja vadītāja atstādināšanas, par impīčmenta izredzēm tiek debatēts arvien skaļāk.

Pati Donalda Trampa nākšana pie varas - par spīti plaša atbalsta trūkumam pat republikāņu rindās - apliecina, ka nav nekā neiespējama. Arī prezidenta atstādināšana impīčmenta kārtā. Simpātijas pret austrumu despotu, līdzīgi kā tagad Trampam, piedēvēja arī Ričardam Niksonam. Bija runa arī par finansiālu ieinteresētību. Tomēr punktu Niksona karjerai pielika Votergeitas skandāls. Niksons atkāpās, kad senāta pārstāvji viņam atklāja kārtis – viņš zaudējis jebkādu atbalstu Kongresā. Abās tā palātās. Tramps tik tālu vēl nav nonācis.

„Impīčments var notikt tikai pie nosacījuma, ja par to balso republikāņi jeb Donalda Trampa partijas biedri. Es domāju, ka daudzi no viņiem labprāt to arī darītu. Daudzi labprāt redzētu Maiku Pensu kā viceprezidentu - kā savulaik Fords aizstāja Niksonu. Jo viņš ir savējais, kamēr Donalds Tramps nav savējais un diez vai par tādu kļūs; bet, kamēr republikāņu sabiedrības bāze ir gatava atbalstīt Donaldu Trampu, neviens republikānis neuzdrošināsies uzsākt impīčmentu jeb atbalstīt demokrātus impīčmenta procedūrā, jo tas nozīmēs viņu absolūtu politisku pašnāvību kā minimums,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Tiesa, arī gluži neiespējams impīčments vairs nav. Vēl vairāk – respektablā, tiesa izteikti demokrātus atbalstošā izdevuma

„The New Yorker” korespondents paziņojis, ka likumdevēji un tiesneši Vašingtonā jau pārrunājot impīčmenta iespējas pie pusdienu galdiem.

ASV Konstitūcija liedz prezidentam pieņemt maksājumus no citu valstu varām. Bet jau tagad Trampa biznesa intereses izskatās šaubīgi. Pierādoties Krievijas naudas ietekmei vai pat norunām ar Kremli, runa var būt pat par nodevību pret valsti. Un tad atpakaļceļa nebūs.

„Vēl pagaidām nekādu konkrētu pierādījumu nav. Taču ir trīs izmeklēšanas procesi pret Trampa bijušo padomnieku. Tramps, iespējams, bijis iesaistīts. Ja vēlēšanu kampaņas laikā bijusi sadarbība starp vēlēšanas kampaņu, un Tramps to ir zinājis, un Krieviju, tad ir diezgan nopietns pamats impīčmentam. Otrs – par interešu konfliktu. „Trampa tornī” izvietota Ķīnas banka, kas pieder Ķīnas valstij. Valsts maksā Trampa organizācijai renti. Saskaņā ar tiešu likuma burta interpretēšanu, Ķīna maksā Trampam, Ķīna maksā prezidentam, un to nedrīkst darīt saskaņā ar konstitūciju,” klāsta ASV pētnieks, politologs, pasniedzējs Mārtiņš Hiršs.

Līdzīgi kā no Ķīnas, Trampa uzņēmumi gūst ienākumus arī no citām valstīm. Tostarp „Trampa tornis” ir arī Manilā, Filipīnu galvaspilsētā. Un odiozais Rodrigo Duterte, kurš prezidentu Baraku Obamu minēja pulgājošā vārdā, tagad saņēmis Vašingtonas uzaicinājumu tikties ar jauno Baltā nama saimnieku.

Biznesmenis – tas ASV nav lamuvārds, tomēr prezidents Donalds Tramps un viņa ģimene nupat sākot šaut pār strīpu. Vismaz lielas daļas ASV elites ieskatā. Tiesa, līdz šim skandāli nav lipuši klāt viņa mundierim, nesot teflona prezidenta slavu.

„Amerikas Savienotās Valstis neapmierina arī sava prezidenta tā saucamā ģimeniskā pārvalde, kur ģimenes locekļi kļuvuši par daudzu likumdošanas aktu vai iniciatīvu ierosinātājiem. Tāpēc pieprasījumi par impīčmentu vai ko līdzīgu, manuprāt, turpināsies, taču nav skaidrs, kādi varētu būt to panākumi,” spriež politologs, vēstures doktors Kārlis Daukšts.

Andris Sprūds: „Izslēgt to nevar, bet šobrīd tie vairāk ir politiskie signāli par to, kas varētu būt nākotnē, bet tam nav īsti pamata šajā konkrētajā brīdī. Šajā konkrētajā brīdī Donalds Tramps ir pietiekami teflonisks.”

Atbildot uz jautājumu, ko iekšpolitiskie procesi ASV nozīmē Latvijai un citiem Savienoto Valstu partneriem un klientvalstīm, ārpolitikas eksperti pieļauj, ka, pirmkārt, zināmu nenoteiktību. Bet, otrkārt, gluži reālas izredzes, ka Tramps to kompensēs ar bravūrīgu kara retoriku citviet. Piemērs tam -  izolētie spēka demonstrācijas piemēri Sīrijā un Afganistānā, kā arī mācību un taktiskie manevri abu Koreju reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu kļūdaino tekstu redaktoram!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārzemēs
Ziņas