Developer mode enabled

Dienas notikumu apskats

Līdz šim e-veselību piekrituši lietot 14% ģimenes ārstu

Dienas notikumu apskats

Vēlētāji Hāgas pievārtē aktīvi, daudzi izvēli izdara pēdējā brīdī

ES Tiesa apstiprina musulmaņu galvassegu aizliegumu darbavietās

ES Tiesa apstiprina musulmaņu galvassegu aizliegumu darbavietās

Uzņēmumiem Eiropas Savienības(ES) dalībvalstīs ir tiesības aizliegt darbiniekiem valkāt uzkrītošus politiskus vai reliģiskus simbolus, arī tradicionālos musulmaņu sieviešu galvas lakatus. Tā otrdien spriedusi Eiropas Savienības Tiesa.  

Šāds paziņojums seko pēc diviem skaļiem gadījumiem Francijā un Beļģijā, kad sievietes galvassegas dēļ tika atlaistas no darba.

Tiesas spriedums nāk klajā tikai dienu pirms parlamenta vēlēšanām Nīderlandē, kur migrācija īpaši no musulmaņu zemēm ir augstu dienas kārtībā.

 „Galvassegu aizliegšana darba vietās nav diskriminācija, un to var ar likumu attaisnot,” vēsta Eiropas Savienības Tiesa, kas lēmusi par labu tiem darba devējiem, kas iebilst pret musulmaņu galvassegām.  

Tiesas spriedums attiecas uz lietu, ko savulaik Beļģijā ierosināja musulmaniete Samira Ačbita. Viņa apsūdzēja apsardzes firmu “G4” par diskrimināciju, jo tā viņai neļāva darba laikā valkāt hidžābu.  

Uzņēmumā spēkā bija nerakstīta norma, ka darbinieki darba vietā nedrīkst nēsāt uzkrītošus politiskus vai reliģiskus simbolus, lai nemaldinātu klientus par kompānijas attieksmi. Ačbita informēja darba devējus, ka vēlas darbavietā valkāt musulmaņu tradicionālo galvas lakatu, tomēr tas viņai netika atļauts. Un tikai pēc šā lūguma uzņēmums aizliegumu iekļāva arī rakstiskajos iekšējās kārtības noteikumos.

Ačbitu, kura pretojās un negribēja atteikties no sava nodoma, atlaida no darba, un viņa vērsās tiesā, apsūdzot apsardzes kompāniju diskriminācijā.

ES Tiesa, kas izvērtējusi notikušo, secina, ka Eiropas Savienības tiesību normas aizliedz diskrimināciju reliģiskās piederības dēļ, bet tomēr apsardzes kompānijas G4S rīcība bijusi balstīta vienlīdzīgā attieksmē pret visiem darbiniekiem. Taču šādam aizliegumam, tiesas ieskatā, vajadzētu attiekties tikai uz tiem kompānijas darbiniekiem, kuri ļoti tieši sastopas ar klientiem.

Otrs gadījums, kam arī pievērsusies Eiropas Savienības tiesa, ir noticis Francijā, kur no darba atbrīvoja franču kompānijā „Micropole” strādājošo dizaina inženieri Asmu Bugnavi. Par viņu bija sūdzējies kāds klients. Sieviete bija brīdināta, ka viņas galvas sega var kļūt par šķērsli darbā ar klientiem, bet viņa ar laiku maza galvas lakatiņa vietā bija sakusi nēsāt garu un redzamu plīvuru.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” pavēstījusi, ka šis tiesas spriedums ir sarūgtinošs, jo paver lielākas iespējas uzņēmējiem diskriminēt darbiniekus viņu reliģiskās piederības dēļ.

„Laikā, kad cilvēku izskats kļūst par politiskā kaujas lauka mērķi”, būtu jābūt lielākai cilvēku aizsardzībai pret stereotipiem, tā pavēstījis „Amnesty International” Eiropas un Centrālāzijas direktors Džons Daluisens.

Arī musulmaņu kopienā Beļģijā uzvirmojuši protesti. Raidorganizācija „Al Jazeera” interneta mājaslapā publicējusi attēlu, kurā redzamas ne tikai musulmaņu galvassegas, bet arī kristiešu, jūdaisma zīmes un galvassegas, kas varētu būt liegtas darba vietās Eiropas kompānijās.

Reliģisku simbolu nēsāšana, īpaši musulmaņu galvas lakatu valkāšana, šobrīd ir aktuāls jautājums daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vairākas valstis, tostarp Austrija, apsver iespēju aizliegt tos valkāt publiskās vietās. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Interesanti