Developer mode enabled

Baltijas jūras krastos neierasti skati

Noturīga austrumu vēja ietekmē Baltijas jūras piekrastē jau divas nedēļas ir neierasti zems ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģiskie novērojumi.

Jau vairāk nekā trīs nedēļās Latvijā valda austrumu puses vēji, kuru plūsmu nodrošina spēcīgs anticiklons virs Eiropas ziemeļiem. Šie vēji dominē ne tikai Latvijā, bet arī plašā Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā. Arī Baltijas jūras ūdeņi ir pakļauti austrumu vēju plūsmai un augstajam gaisa spiedienam vairāk nekā 20 dienas. 

Tā rezultātā Baltijas jūras ūdeņi ir aizplūduši uz okeānu caur Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas jūras šaurumiem. Pamatojoties uz Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķiniem, oktobra pirmajās divās nedēļas no Baltijas jūras aizplūduši 200 kubikkilometri ūdens.

Latvijas lielākais ezers, mērot pēc tilpuma, ir Rāznas ezers, kura tilpums ir aptuveni 0,4 kubikkilometri, tātad no Baltijas jūras ir izplūduši aptuveni 494 Rāznas ezeri.

Pazeminājies arī ūdens līmenis upju grīvās, kā arī kanālos un ezeros, kas savienoti ar jūru.

Ūdens līmenis nokrities līdz zemākajai atzīmei kopš 2014.gada janvāra beigām un februāra sākuma; toreiz bija krietns sals un ledus. Šajās dienās jūra atsegusi skatus, kādi daudzviet nav redzēti vairākas desmitgades.

Piektdien, 21.oktobrī, ūdens līmenis Rīgas līča piekrastē noslīdēja 65-80 centimetru zem vidējā rādītāja, atklātas jūras piekrastē Liepājā un Ventspilī – aptuveni 55 centimetrus zem normas.

Zems ūdens līmenis ir laba ziņa Baltijas jūras veselībai, jo aizplūdušā ūdens vietā tuvākajās nedēļās ienāks jauns, sāļāks un ar skābekli bagātāks ūdens. Ja svaigais ūdens ieplūdīs strauji un būs pietiekami sāļš, līdz ar to blīvs un smags, tas pat varētu atdzīvināt Baltijas jūras mirušās zonas – reģionus, kur jūras gultnē trūkst skābekļa un ir izzudusi dzīvība, norāda zviedru speciālisti.

Kā liecina prognozes, būtiska ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā sāksies nākamās nedēļas vidū, kad valdošos austrumvējus nomainīs rietumvēji.

Raksta turpinājumā ievietotas fotogrāfijas no Kolkasraga un Liepājas pludmalēm. 

Plašais Kolkas rags 21. oktobrī.

Pēc šīs fotogrāfijas publicēšanas tviterī ar to savos tvitera kontos dalījušies vēl 184 cilvēki. Fotogrāfija raisīja iespaidīgu interesi cilvēkos, līdz ar to aizvadītajās brīvdienās Kolkas ragu apmeklēja simtiem ļaužu. Lai gan īslaicīgs, taču neierasti pozitīvs pavērsiens Kolkas tūrisma attīstībā.

Kolkasrags pagarinājies vairāk kā par 400 metriem. Karti zīmēja Tālis Jēkabsons

Arī citviet Baltijas jūras piekrastē novērojami neierasti skati un ir pamanāma cilvēku lielā interese aplūkot šo dabas parādību. 

Skats uz Ziemeļu molu Liepājā 23. oktobrī. Mola augstums tagad izskatās manāmi lielāks. Fotogrāfijas autors Daumants Vidiņš

Arī citviet Baltijas jūras piekrastē novērojami neierasti skati un ir pamanāma cilvēku lielā interese aplūkot šo dabas parādību. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Eiropā
Laika ziņas