Developer mode enabled

Eksperti: Fermās dzīvojošo ūdeļu izlaišana brīvībā būtu liela nelaime dabai

Ar dažu dienu starpību divās kažokzvēru fermās ielauzās ļaundari, atvēra sprostus un no tiem izlaida Amerikas ūdeles. Audzētavām tas radījis finansiālus zaudējumus. Tomēr izrādās, ja atbrīvotās ūdeles nonāktu savvaļā, tad šāda rīcība nestu zaudējumus arī dabai, atgādina Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

29. aprīlī un 3. maijā divās kažokzvēru fermās tika atvērti sprosti un izlaistas vairāk nekā 100 Amerikas ūdeles. Neviena ūdele no fermu teritorijām neizkļuva. Tomēr, ja tā būtu, tad tas radītu apdraudējumu dabai.

Kaut gan tās ir selekcionētas, augušas nebrīvē, daļa no tām nokļūstot savvaļā, spētu pielāgoties, jo dabiskie instinkti tām ir saglabājušies.

“Ja vēl tas notiek kaut kur pilsētas tuvumā, kur pārtikas pārbagātība ir lielāka un kur ir atkritumu urnas, tad tur vienmēr putni pulcējās. Turklāt, ja netālu ir ūdenstilpne – tad tur ir iespēja barības objektus atrast un pielāgoties”, stāsta DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Amerikas ūdele ir invazīva suga. Tāpat kā latvānis, kurš agresīvi izplatās un pārņem teritoriju. Amerikas ūdeļu skaits jau tagad ir radījis apdraudējumus - tiek uzskatīts, ka to dēļ ir mazāk, piemēram, mežirbju, kurām Dabas pārvalde ir izstrādājusi arī aizsardzības plānu. Tāpat Amerikas ūdele gadu gaitā ir izkonkurējusi Eiropas ūdeli.

“Šī suga ir lielāka, ekoloģiski plastiskāka, viņa izgrūž šo vietējo sugu ārā. Principā Latvijā jau 10 un vairāk gadus Eiropas ūdele nav sastapta,” uzsver Stroda.

Amerikas ūdele ir lielāka un smagāka par Eiropas ūdeli, bet to izskats ir līdzīgs.

Amerikas ūdele agrāk Eiropā nemaz nedzīvoja. Tomēr 20.gadsimta 50. un 60. gados Eiropā, tostarp Igaunijā un Lietuvā tās ar nodomu palaida dabā, lai to būtu vairāk. Tāpat tās audzēja kažokzvēru fermās.

“Latvijā šādā mērķtiecīga Amerikas ūdeļu izlaišana nebija. Bet no Lietuvas daļa pēc tam ienāca Latvijā. Daļa arī, kas izmukušas, jo agrāk nebija tik stingras labturības prasības un noteikumi, kā šīm kažokzvēru fermām jābūt nožogotām. Viena daļa dzīvnieku nokļuva savvaļā, un tā viņas te iedzīvojās,” skaidro Stroda.

Arī dzīvnieku aizsardzības biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons atzīst, ka ūdeļu izlaišana no būriem nodara vairāk slikta nekā laba.

“Bez tā, ka tā ir nelegāla darbība, tai ir arī citi negatīvi aspekti. Proti, tas īsti nenāk par labu dzīvniekiem, kurus šādā veidā nav iespējams aizstāvēt, jo nevar atbrīvot visus. Arī tad tas nekas labs nebūtu, jo šie dzīvnieki posta Latvijas dabu,” uzskata Andersons.

Viņš arī uzskata, ka ūdeļu atbrīvošanas akcija ir radījusi pretēju efektu. Proti, nevis vērš uzmanību uz problēmām, kas ir kažokzvēru fermās, bet gan liek spekulēt par to, kā tas notika, kas bija vainīgs un kādēļ tas tika darīts.

Bet kāds apdraudējums būtu, ja savvaļā izlaistu daudz vairāk dzīvnieku?

“Tas būtu milzīgs. Ja tas vēl notiek šobrīd, pavasarī, kad ir putnu ligzdošanas laiks, tad tas nav aptverams.

Tas jau nav tikai zaudējums dabai ar to, ka izlaiž invazīvu sugu, kas var izēst putniem olas un apdraudēt putnu mazuļus. Tas ir arī ekonomisks zaudējums šim audzētājam,” skaidro Strode no Dabas aizsardzības pārvaldes.

Dabas pārvalde atgādina, ka ūdeļu skaitu dabā samazināt nemaz nav tik viegli. Ja arī Latvijā izveidotu kādu plānu, kā to paveikt, tas būtu jādara arī kaimiņvalstīs, jo ūdeles bez problēmām migrē no vienas valsts uz otru, piemēram, atpeld pa upi. Ja Igaunija un Lietuva neko nedarītu, tā būtu cīņa ar vējdzirnavām.

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils