Developer mode enabled

Grāmatā izdots Aleksandra Gavriļina lekciju kurss «Vēstures avotu pētniecība»

Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesora Aleksandra Gavriļina lekciju kurss  “Vēstures avotu pētniecība”, kas nupat drukātā formātā iznācis LU Akadēmiskajā apgādā, jau iemantojis lasītāju ievērību. Tagad to var iegādāties arī grāmatnīcās visā Latvijā.

“Vēstures avoti ir humanitāro zinātņu pamats, pārnestā nozīmē tā ir vēsturnieku maize, jo viss pārējais ir tikai un vienīgi avotu interpretācija. Avoti nemainās, mainās valsts ideoloģija, mainās pētnieki un mainās avotu interpretācijas. Tieši pavirša attieksme pret vēstures avotiem vai pat apzināti avotu viltojumi vēstures zinātnē rada visādu veidu falsifikācijas vai mītus. (..) Vēstures zinātnei konsekventi jābalstās tikai un vienīgi uz faktiem, kas atrodami vēstures avotos. Un tieši ar vēstures avotiem arī nodarbojas avotpētniecība, par kuru būs runa šajā grāmatā. Šī kursa pamatdomas arī piedāvā šis izdevums. (..) Lasot lekciju kursa “Vēstures avotu pētniecība” izdevumu, ir jāņem vērā, ka ikviena lekcija ir ekspromts, kas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem: no studentu auditorijas, no mācību spēka iedvesmas un garastāvokļa u.c. faktoriem. Tādēļ šajā izdevumā lasītājam tiek piedāvāts nevis pilns lekciju kursa teksts, bet gan lekciju kursa pamatdomas,” grāmatas ievadā raksta Aleksandrs Gavriļins.

Aleksandrs Gavriļins (Александр Валенти­нович Гаврилин), Dr. hist., vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors. Dzimis 1953.gadā Rīgā, 1975.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

Gavriļins  uzrakstījis vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju par Pareizticīgās baznīcas vēsturi, sakrālās arhitektūras un vecticības vēsturi, kultūras mantojuma aizsardzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils