Developer mode enabled

Jāņmuižas bērnudārzā pielieto dabas vides estētikas metodi

Priekuļu novada Jāņmuižas bērnudārzā izveidota Dabas telpa, kas palīdz bērniem attīstīt maņas, prasmes un radošumu, strādājot ar dabas materiāliem, bet pedagogiem ļauj izvērtēt audzēkņu spējas un psiholoģisko stāvokli, vērojot to rotaļas.

Šo metodi sauc par dabas vides estētiku, bērnudārzos tā lielākoties ir piemērota darbam individuāli vai nelielās grupām, bet Priekuļu novadā izveidota telpa, kurā vienlaikus var darboties pat 24 bērni.

Nelielā telpa bērnudārza pagrabstāvā līdzīga citām bērnudārza nodarbību telpām, bet šeit visas rotaļlietas, spēles un uzdevumi saistīti ar dabu un no dabas nākušiem materiāliem. Savu roku telpas izveidē pielikuši arī paši bērni. Dabas vides estētikas speciāliste Ingrīda Zazīte norāda, ka process turpinās, „jo dabas materiāli ir visu laiku jāatjauno. Tas nav tāds process, kas apstājas.”

Dabas vides estētikas metode ir tapusi Latvijā, un bērnudārza audzinātājas, kas to jau apguvušas, teic, ka tas nodrošina metodes piemērotību tieši šiem bērniem. Daudzi bērni aizraujas ar datorspēlēm un elektroniskām ierīcēm, bet šādā dabas studijā tos piesaista krāsainie smilšu graudi, kurus pētot ar palielināmo stiklu, pamanāmas telpiskas formas un dažādas šķautnes. Arvien vairāk bērnu pievēršot šādām aktivitātēm, mazinoties vēlme laiku pavadīt pie datora, planšetdatora un telefona. Krāsainās smiltis izklājot laukumos, bērni trenē precizitāti un pirkstu sīko muskulatūru. Tāpat smiltis kārto arī joslās nelielā mēģenē, kurā pēc padarītā darbiņa var redzēt, cik pacietīgs ir bērns.

“Kā Tu zini cik daudz kuru krāsu ņemt?” – „Es ņemu ļoti, ļoti maz, lai nebūtu tā daudz un tad nesmuki izskatītos. Es ņemu no katras ļoti maz,” stāsta bērnudārza audzēkne Marija Miglāne.

Ingrīda Zazīte atzīst: “Mēs jūtam, ka bērni kļūst līdzsvarotāki. Viņi vairs nekoncentrējas tik ļoti uz rezultātu, bet spēj izbaudīt pašu procesu, kas, manuprāt, šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgs.”

Bērnudārza audzinātājas ievēro, ka šī spēlēšanās atklāj bērna attieksmi un iekšējo pasauli, piemēram, ja bērns nomākts un nervozs, kompozīciju veido no vidus uz malām, bet, ja bērns vēlas ko gūt, meklē piepildījumu, tad veido formu no malām uz vidu. Šis gan tāpat kā visi citi pieņēmumi strādā kā vienota sistēma, kurā pedagogs, kaut tikai vērojot, apzina bērna vajadzības un spējas.

“Te ir tāda kā gliemezīša mājiņa, un man ir ar tām pupiņām jāizliek tā gliemezīša mājiņas forma,” rāda mazā Anna Kažociņa

Šīs nodarbības tiek integrētas visā pirmskolas pedagoģiskajā procesā un katrai grupai notiks reizi nedēļā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu kļūdaino tekstu redaktoram!

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils