Developer mode enabled
Latvieši Eiropā aktīvi gatavojas Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem

Gatavošanās 2018. gadā paredzētajiem Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem aktīvi norit ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Šobrīd deju kolektīvu skatēs piedalās latviešu deju kopas no visas pasaules. Tā kā žūrijas komisijas locekļi nespēj sniegumu novērtēt klātienē, dejotāji ārpus Latvijas skatēm materiālu sūta video formātā.

Līdz Dziesmu un deju svētkiem 465 dienas: Vai svētki notiks būvbedrē?

Līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikušas tieši 465 dienas, taču vēl nevienā no galvenajām svētku norises vietām – Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē – nav sākti plānotie rekonstrukcijas darbi. Šobrīd visneparedzamākā situācija ir ar Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, jo iepriekš iesniegto būvnieku sūdzību dēļ ieildzis būvnieku izraudzīšanās konkurss. 23. marta pēcpusdienā plānots atvērt iesniegto piedāvājumu aploksni un 24. martā būs zināms, kad varētu paziņot arī konkursa uzvarētāju. Taču, ja tiks apstrīdēti arī konkursa rezultāti, tad simtgades Dziesmu svētki, visticamāk, notiks neremontētā estrādē

Dziesmu svētku koncerts Mežaparkā būs neatkarīgi no rekonstrukcijas epopejas iznākuma

Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparkā nākamvasar notiks neatkarīgi no tā, vai likstas ar būvniekiem ļaus vispār uzsākt iecerēto estrādes pārbūvi, sola svētku rīkotāji. Iepirkuma sūdzību dēļ pašlaik ir nopietnas bažas, ka maijā nevarēs sākt iecerēto estrādes pārbūvi. Tādā gadījumā būvdarbus līdz svētkiem nesāks vispār. Tomēr svētku rīkotāji līdz pēdējam cer no šāda scenārija izvairīties. Tikmēr labāk klājas otram lielajam pārbūves objektam – Daugavas stadionam, kuru jau šomēnes slēgs rekonstrukcijai.

Mežaparka Lielās estrādes teritorijai noteikts nacionālo interešu objekta statuss

Mežaparka Lielās estrādes teritorijai noteikts nacionālo interešu objekta statuss, tā 7.martā lēmusi valdība. Īpašā statusa piešķiršana nepieciešamības gadījumā paātrinās Mežaparka Lielās estrādes būvniecības procesus, kas ļaus savlaicīgi sagatavot nepieciešamo infrastruktūru XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei, lsm.lv pavēstīja Latvijas Nacionālais kultūras centrsa (LNKC) pārstāve Inga Bika.

Notiks diskutablā lieluzveduma «Māras zeme» deju skates

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumam „Māras zeme”, par kuru raisījušās dažādas diskusijas, no 3.marta līdz 12.maijam visā Latvijā notiks deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates, kurās tiks noteikts koprepertuāra apguves līmenis tā sagatavošanas pirmajā posmā, kā arī deju lielkoncerta “Vēl simts gadu dejai” potenciālie dalībnieki.

Pieci.lv: Vai koros samilzusi vīriešu balsu problēma?

Dziesmu svētkos piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tomēr vīru balsu koros ir maz. Mežaparka estrādē nākamajos svētkos kopā ar vīru koriem dziedās arī vīrieši no jauktajiem koriem, bet situācija visur nav vienāda. Ir diriģenti, kuri norāda, ka ir kori, kur tā nav problēma un visās balsu grupās dziedātāju pietiek.

Mainīs Dziesmu svētku biļešu pārdošanas kārtību

Kultūras ministrijai (KM) un Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) iesniegti ierosinājumi, kā uzlabot esošo biļešu izplatīšanu, jo līdzšinējā kārtība ir cilvēkus pazemojoša. Šobrīd Dziesmu svētku rīkotāji strādā pie tā, lai jau uz nākamajiem svētkiem biļetes tiktu pārdotas citādāk nekā iepriekšējos gados.

Plāno papildināt Dziesmu un deju svētku likumu

Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018.gada vasarā, izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā, lsm.lv pavēstīja Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika.

Zināmi Dziesmu un deju svētku lietišķās mākslas izstādes mākslinieciskās koncepcijas veidotāji

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi veidos mākslinieciskās koncepcijas autors Jānis Mitrēvics, satura koncepcijas autors Artis Svece, multimediju koncepcijas autors Dāvids Mitrēvics, galvenais mākslinieks Miks Mitrēvics un māksliniece, un izstādes iekārtotāja Zane Priede, lsm.lv pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika.

Dejotāji: Dažas lieluzveduma «Māras zeme» dejas ir patīkamāk dejot, nekā skatīties

Tracis ap Latvijas simtgades deju svētku lieluzvedumu „Māras zeme” pēdējās dienās sasniedzis tādus apmērus, ka uz virsvadītāju un radošās komandas sēdi otrdien, 24.janvārī, mediji bija ieradušies kuplākā skaitā kā uz dažu labu valdības sēdi. Tomēr tradicionālajā koncertā „Danči sniegā” Tukumā satiktie dejotāji pauda, ka simtgades deju svētkos labprāt dejotu klasiskās dejas un jaunās dejas ir labāk dejot, nevis skatīties.

Atsakās no strīdīgajiem tautas tērpiem Deju lieluzvedumā

Diskusijas izraisījušie tautas tērpi Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam ''Māras zeme” “vairs nav dienas kārtībā”, tos neizmantos, un arī tautas tērpu finansēšana negulsies uz dejotāju un pašvaldību pleciem, LTV “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. 

Dziesmusvētku gaidīšanas laiks sācies ar vilšanos arī Jelgavā

Dziesmu un deju svētki pašdarbības kolektīviem ir gaidītākais pasākums, tomēr šoreiz tie visiem nesuši vilšanos. Dejotājiem ir daudz jautājumu pardeju lieluzveduma ''Māras zeme'' ideju un horeogrāfiju, bet pašvaldības nav gatavas finansēt īpašos speciāli šim uzvedumam veidotos tērpus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada dejotājiem tērpiem būtu nepieciešami ap 100 000 eiro.

Radošā komanda sola pilnveidot deju lieluzveduma «Māras zeme» koncepciju

XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori - mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju - Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) - sola pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.