Developer mode enabled
Analīze
Afganistānas eksāmens rietumvalstīm – pārmaiņas vai strupceļš

Afganistānā jau vairākus gadus iepludināti prāvi starptautiskie līdzekļi, un atbalsts turpinās arī kopš koalīcijas spēku aiziešanas. Saskaņā ar jaunāko statistiku Afganistāna ir otrā valsts tūlīt aiz kara plosītās Sīrijas, no kuras plūst vislielākās bēgļu straumes uz Eiropu. Rietumvalstis meklē iespējas palīdzēt, bet valsts ir zināmā strupceļā – tā ir pilnībā atkarīga no donorvalstu naudas, aizvien nedroša, un pašlaik neviens neņemas prognozēt, cik ilgi tai vēl būs nepieciešama palīdzība. 

Vrubļevskim drošas izredzes palikt Olimpiskās komitejas vadībā

Lai gan Latvijas sportistu vidū valda nevienprātība par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbu un LOK prezidents Aldons Vrubļevskis publisku kritiku šogad saņēmis vairākkārt, tomēr Latvijas Radio izpētītais liecina – gaidāmās LOK prezidenta vēlēšanas, visticamāk, nesagādās pārsteigumus. 

Ceļā uz Laikmetīgās mākslas muzeju - vieni saredz starptautisku pieredzi, citi - pazemojumu

Pamatīgu vētru Latvijas arhitektu vidē izraisījis topošais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Pretendēt uz visu arhitektu kāroto kumosu uzaicināti tikai ārzemju biroji, kas saniknojis daudzus vietējos profesionāļus. Kādas būs šī lēmuma sekas un vai Laikmetīgās mākslas muzeja projekts atkal neiestrēgs, atbildes meklē Latvijas Radio raidījums "Īstenības izteiksme".

Amatierkolektīvi - ar misiju saglabāt kultūras mantojumu, taču kā trūcīgi lūdzēji pašvaldību priekšā

Radoša, pašapzinīga, toleranta un kultūratbildīga nācija - šie Latvijas Nacionālā kultūras centra misijā ierakstītie skaļie vārdi precīzi raksturo rezultātu tam darbam, ko ikdienā veic amatiermākslas kolektīvi. Tūkstošiem cilvēku dalība deju kolektīvos, koros vai aktieru pulciņos ir tikai hobijs reizi vai pāris nedēļā. Taču tādējādi no paaudzes paaudzē tiek saglabāts Latvijas kultūras mantojums, kura redzamākās izpausmes ir Dziesmu un deju svētki. Atskaitot salīdzinoši necilas dotācijas, ko ik gadu mazai daļai amatiermākslas kolektīvu vadītājiem piešķir valsts, lielākās rūpes par kultūru nodotas pašvaldību rokās. Bet tur naudas došana vai nedošana bieži vien ir vietējā mēra rokās un daudz ko izsaka princips - patīk vai nepatīk.

Koncertzāļu pienesums reģionos kliedē sākotnējo skepsi

Skanīga, ambicioza un ļoti oranža – Liepājā šovakar skatītājiem durvis vērs jaunā koncertzāle „Lielais dzintars”. Mūziķu un mūzikas cienītāju vidū kūsā sajūsma, bet daudzi pilsētnieki pagaidām ir piesardzīgi – vai tas nebija pārāk dārgs prieks? Vai izdosies piepildīt tūkstošvietīgo koncertzāli? Tādēļ Latvijas Radio devās izzināt, vai uz sevi liktās cerības spējušas attaisnot „Liepājas dzintara” vecākās māsas – koncertzāles Rēzeknē un Cēsīs. Kā tās mainījušas pilsētu vaibstus, kultūras, tūrisma un biznesa vidi pilsētā?

Kāds ir «Rīga 2014» kultūras galvaspilsētas mantojums?

Lai gan jau vairāk nekā nedēļu no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas noskaņām esam pārcēlušies uz Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, vērtējumus par kultūras gada ieguvumiem un neveiksmēm turpina izteikt gan nozares eksperti un politiķi intervijās un diskusiju raidījumos, gan iedzīvotāji ikdienas sarunās. 

Izmeklē iespējamu PVN izkrāpšanu, ceļot Šlesera māju

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija šobrīd izmeklē kriminālprocesu, kas sākts par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, ceļot uzņēmēja un politiķa Aināra Šlesera māju, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.